Latvijas publiskajā telpā un uzņēmēju vidē aizvien skaļāk izskan diskusijas par nepieciešamību mazināt administratīvo slogu. Latvijas Radio rīcībā nonācis kāda vietējā komersanta priekšlikums pārskatīt darba algas atskaišu iesniegšanas kārtību.
Uzņēmējs norāda, ka pašreizējā sistēma liek vairākkārt sniegt līdzīgus datus, kas rada lieku laika patēriņu un kavē biznesa izaugsmi. Tomēr Valsts ieņēmumu dienests (VID) norāda, ka šie pārskati pilda atšķirīgas funkcijas un to vienkārša apvienošana šobrīd nav iespējama.
Uzņēmēju neapmierinātība ar datu dublēšanos
Cīņa ar birokrātiju ir kļuvusi par prioritāti īpaši izveidotajai Birokrātijas atmešanas grupai (BAG), kuras mērķis ir identificēt un likvidēt liekas administratīvās prasības. Viens no spilgtākajiem piemēriem “nejēdzīgai birokrātijai”, pēc uzņēmēju domām, ir tieši darba algas datu ievade.
Kāds uzņēmējs atklāja, ka ik mēnesi EDS sistēmā ir no jauna jāievada ziņas par darbiniekiem, kuri sistēmā jau ir reģistrēti. Situāciju sarežģī fakts, ka reizi gadā jāiesniedz vēl papildu atskaite par personām izmaksātajām summām, kurā faktiski tiek atkārtota informācija par tām pašām algām. Uzņēmēji uzsver, ka šis process patērē vērtīgus resursus, ko varētu novirzīt produktīvākam darbam vai uzņēmuma attīstībai.
Valsts ieņēmumu dienesta skaidrojums par atskaišu mērķiem
VID Fizisko personu nodokļu daļas galvenā nodokļu inspektore Sandra Podniece skaidro, ka ikmēneša darba devēja ziņojums un ikgadējais paziņojums par izmaksām nav dublēšanās, bet gan divi dažādi instrumenti ar atšķirīgiem mērķiem. Ikmēneša dati primāri nepieciešami Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai, lai sekotu līdzi nodokļu iemaksām un sociālajām garantijām reālajā laikā.
Turpretim gada paziņojums kalpo kā pamats iedzīvotāju gada ienākumu deklarācijām. Tajā tiek ietverta informācija, kas mēneša atskaitēs parasti neparādās, piemēram:
Piemērotais gada neapliekamais minimums un atvieglojumi par apgādājamiem.
Darba devēja piešķirtie neapliekamie ienākumi (bēru vai bērna piedzimšanas pabalsti).
Specifiski dāvinājumi vai cita veida ienākumi.
Podniece arī piebilst, ka, lai gan dienests ir vērtējis iespēju datus konsolidēt, tas varētu radīt vēl lielāku juku un kļūdu risku pašiem darba devējiem, tādējādi panākot pretēju efektu cerētajam atvieglojumam.
Ekspertu viedoklis un statistikas pārvaldes slogs
Arī Jānis Endziņš, Birokrātijas atmešanas grupas vadītājs un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvis, atzīst, ka konkrētajā gadījumā prasība pēc abām atskaitēm ir pamatota. Viņš norāda, ka aprēķinātās algas un faktiski izmaksātās summas bieži vien nesakrīt, tāpēc gada kopsavilkums ir būtisks precīzai nodokļu administrēšanai un automātiskai datu ielasīšanai iedzīvotāju deklarācijās.
Tomēr Endziņš vērš uzmanību uz daudz samilzušāku problēmu citā jomā – Centrālajā statistikas pārvaldē. Ir uzņēmumi, kuriem gada laikā valstij jāiesniedz pat 62 dažādi ziņojumi. Šāds pārskatu daudzums ir nesamērīgs, īpaši mazajiem uzņēmējiem, kuriem nav atsevišķu nodaļu darbam ar dokumentāciju. Tieši šeit Birokrātijas atmešanas grupa saredz vislielāko potenciālu reālai administratīvā sloga samazināšanai tuvākajā nākotnē.
